Superblitzer Drēzdenē: tagad aktīvs Nickerner Straße!

Superblitzer Drēzdenē: tagad aktīvs Nickerner Straße!

Mobilā super ātruma kamera tagad ir pārvietota uz savu jauno vietu Nickerner Straße Drēzdenē. Kā diena 24 ziņots, ir stingrs ātruma ierobežojums 30 km/h. Fotoradars, kas maskēts kā piekabe, ir grūti saskatāms no attāluma, padarot to par īstu “zibens” aizsardzību gājējiem un velosipēdistiem. Mērķis ir paaugstināt satiksmes drošību un vest pie prāta ātruma pārkāpējus. Braukšana garām šeit var ātri kļūt dārga, jo par ātruma pārkāpumiem var tikt piemēroti bargi sodi.

Taču Drēzdene nav vienīgā pilsēta, kas koncentrējas uz ātruma ievērošanu. Nesen Heidenavā darbu sāka jauns superfotoradars. Kā Radio Drēzdene Kā ziņots, šis fotoradars tika uzstādīts uz zāles apmales 50 zonā pie Real un kopš otrdienas ir tēmējis uz ātruma pārkāpējiem Pirnas virzienā. Mobilā piekabe, piekabe no Vitronic, maksāja iespaidīgus 150 000 eiro un ir aprīkota ar video signalizāciju un citiem drošības mehānismiem, lai novērstu vandālismu.

Tehniskie uzlabojumi un vandālisma uzraudzība

Fotoradaru vēsture liecina, ka vandālisms ir reāla problēma. Iepriekš viņš aktīvi darbojās dažādās vietās, tostarp Berggiesshübel, kur tagad ir uzstādīts pastāvīgs fotoradaru tornis. Tomēr jaunais fotoradars Heidenau piedāvā inovatīvus pasākumus: ir uzstādīti sensori, kas aizsargā divu metru platību ap piekabi, un apkārtējās gaismas diodes nodrošina automātisku apgaismojumu, lai uzlabotu redzamību naktī. Ierīce ir aprīkota arī ar integrētām kamerām, ar kurām var ne tikai uzraudzīt ātrumu, bet arī izmeklēt iespējamās sabotāžas darbības.

Ātruma uzraudzībai, ko atbalsta šīs novatoriskās tehnoloģijas, ir ne tikai drošības aspekti, bet arī daudzi noteikumi un noteikumi. Vācijā vietējā policija vai pašvaldības sabiedriskās kārtības biroji ir atbildīgi par ātruma ierobežojumu ievērošanu, kas dažādās valstīs ir atšķirīgi. Kā Wikipedia skaidro, tiek izmantotas vairākas mērīšanas metodes, tostarp radara, lāzera un gaismas barjeras. Šie paņēmieni ir būtiski, lai precīzi reģistrētu ātruma pārsniegšanu un sodītu par pārkāpumiem.

Lielākā daļa autovadītāju ir informēti par ātruma ierobežojumiem un daudzi apsver, vai nevajadzētu brīdināt par fotoradariem. Austrijā tas ir likumīgi, bet Vācijā tas var izraisīt administratīvu pārkāpumu. Neskatoties uz šīm dažādajām pieejām, viens ir skaidrs: fotoradaru klātbūtne joprojām ir karsti apspriests temats ceļu satiksmē, kas nodrošina gan drošību, gan zināmā mērā kalpo ekonomiskajām interesēm.

Rezumējot, redzams, ka mobilitāte reģionā tiek uzraudzīta, izmantojot modernās tehnoloģijas – un ne bez pamata: ātruma ierobežojumu ievērošana joprojām ir būtiska satiksmes drošībai.