Baznīcu zvani Drēzdenē-Bīlau: pārāk skaļi naktī, neskatoties uz mēģinājumiem tos apklusināt!

Baznīcu zvani Drēzdenē-Bīlau: pārāk skaļi naktī, neskatoties uz mēģinājumiem tos apklusināt!

Drēzdenes-Bīlavas rajona Sv.Miķeļa baznīcas baznīcas zvani joprojām izraisa strīdus iedzīvotāju vidū. Neskatoties uz jau veiktajiem trokšņa samazināšanas pasākumiem, iknakts zvanu zvanīšana joprojām ir liels traucēklis. Pilsētas pārstāve apstiprināja, ka trokšņa piesārņojumu nevar pietiekami samazināt pat pēc zvanu pārbūves. Šī problēma turpinās jau vairākus gadus, kuru laikā vairākkārt esam saņēmuši iedzīvotāju sūdzības.

2023. gada aprīlī Vides aģentūra veica jaunus skaņas līmeņa mērījumus. Tie kļuva nepieciešami pēc tam, kad Vides valsts aģentūra 2020. gada augustā, veicot mērījumus pie Cunewalder Straße, fiksēja skaņas līmeni 59 decibelu apmērā. Salīdzinājumam: jauktu teritoriju orientējošā vērtība ir pieļaujami 45 decibeli. Tomēr iedzīvotāji ziņo, ka turpmākie pasākumi, piemēram, misiņa skrūvju uzstādīšana trokšņa samazināšanai un zvanu zvana augstuma samazināšana, nav devuši būtiskus uzlabojumus. "Nakts pulkstenis turpina traucēt mūsu miegu," skaidro iedzīvotājs.

Jaunākie mērījumi un to ietekme

2025. gada 22. aprīlī notika jauns mērījums, kas noteica 52 decibelu trokšņa līmeni. Tomēr mērījums ilga tikai pusotru stundu un notika citā vietā, kas ierobežo rezultātu salīdzināmību. Vides aģentūra informēja, ka trokšņa piesārņojums samazinājies vismaz par trīs līdz četriem decibeliem. Tomēr ar to nepietiek, jo joprojām tiek pārsniegta 45 decibelu robežvērtība. Turklāt vides aģentūrai trūkst tehniskā aprīkojuma ilgtermiņa mērījumiem, kas vēl vairāk sarežģī problēmu.

Pilsēta plāno veikt sarunas ar baznīcas padomi, lai apspriestu jaunas iespējas trokšņa piesārņojuma samazināšanai. Varētu arī pārbūvēt zvanus, lai gan tas izmaksātu no 3000 līdz 4000 eiro. Šeit gan baznīcas padome šķiet vilcinoša, lai neapdraudētu tradīcijas un reliģijas brīvību.

Zvanu zvanīšanas reliģiskie un juridiskie aspekti

Zvanu zvanīšana ir tradicionāla draudzes dzīves sastāvdaļa, taču uz to attiecas arī likuma prasības. Atbilstoši piesārņojuma kontroles noteikumiem pašiem baznīcu zvaniem nav nepieciešams saskaņojums, taču tiem jāizvairās no būtiskas ietekmes uz vidi. Vācijā svētie zvani lielākoties tiek uzskatīti par saprātīgu neērtību. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem parasti ir jāiemācās sadzīvot ar trokšņiem, vienlaikus nodrošinot tiesības uz fizisko neaizskaramību. Sākotnējie juridiskie strīdi liecina, ka noteikti ir iespējams noteikt ierobežojumus baznīcu zvaniem, taču joprojām nav valsts mēroga regulējuma ( Pasaules uzskatu likums ).

Izaicinājumi, kas saistīti ar zvanu zvanīšanu, ir aktuāli ne tikai Drēzdenē. Arvien vairāk Vācijas iedzīvotāju uzskata, ka nakts zvani ir kaitinoši, un viņi aicina pārbaudīt trokšņa ierobežojumus. Tāpēc būtiskas ir diskusijas starp pašvaldībām un pagastiem, lai noskaidrotu pārpratumus un rastu abām pusēm pieņemamus risinājumus. Jāskatās, vai šis risinājums tiks rasts Drēzdenē-Bīlau.

Turklāt jāņem vērā, ka reliģijas brīvībai pamatlikumā piešķirta liela aktualitāte, kas liek izsvērt tradicionālo zvanu zvanīšanu un iedzīvotāju vajadzību pēc miera un klusuma. Šeit ir nepieciešams līdzsvars, jo īpaši laikā, kad vairāk nekā 50 procentus iedzīvotāju vairs neuzskata par reliģioziem.

Vēl ir daudz darāmā, lai Drēzdenes pagasti un to zvanītāji atbilstu sabiedrības prasībām, neapdraudot reliģiskās tradīcijas. Tas, ko pilsēta darīs tālāk, rada lielu interesi, ne tikai cietušajiem iedzīvotājiem, kuri alkst pēc lielāka miera un klusuma.