Skatuves strīds Cvikavā: dzimumu aizliegums izraisa asas debates!

Skatuves strīds Cvikavā: dzimumu aizliegums izraisa asas debates!

Teātra Plauen-Cwickau direktors Dirks Lēšners šobrīd kaislīgi iestājas par mākslas brīvību. Satraucošā dzimumu aizlieguma laikā, kas tika ieviests pēc padomes uzstājības, viņš uzsver mākslinieciskās izteiksmes un debašu nozīmi. Aizliegumu, kas aizliedz pilsētas darbiniekiem un uzņēmumiem izmantot dzimumu datus, izmantojot pasvītras, dzimuma zvaigznes un kolus, galvenokārt ierosināja AfD, un tas guva atbalstu no Brīvajiem vēlētājiem, CDU un FDP. Neskatoties uz šo ierobežojumu, teātris paliek uzticīgs savai nostājai dzimumu jautājumu risināšanā: jaunās sezonas bukletā tiek izmantots dzimuma kols, kā freipresse.de.

Lēšners, kurš ir teātra ģenerāldirektors kopš 2022. gada augusta, jau ir nācis klajā ar skaidriem paziņojumiem par dzimuma aizliegumu. Viņš to uzskata par mēģinājumu izbeigt sociālas debates un noliedz, ka teātris būtu pakļauts spiedienam. Īpaši interesanti ir tas, ka teātris kopš 2019. gada ir mainījis savus izdevumus, un tas gandrīz nav pamanīts. Lēšners skaidro, ka teātrī nav karstu iekšējo diskusiju par dzimumu; gluži otrādi: mākslinieciskie ansambļi ir diezgan pozitīvi noskaņoti par šo tēmu.

Reakcija uz dzimuma aizliegumu

Debijas iestudējums “Katerina zābakos” šosestdien kritiski izgaismo dzimumu lomas un šajā kontekstā tiek uztverts arī kā atbilde uz pašreizējo aizliegumu. Iepriekšējo dzimuma brīvību mākslinieki acīmredzot uztvēra ne tikai kā rutīnu, bet gan kā svarīgu tematisku diskusiju iespēju. "Tieši tāpēc, ka uz skatuves nav dzimuma, mēs saskatījām iespējas "Teātra sporta" formātā ieviest humoristiskas diskusijas par dzimumu," sacīja Lēšners. Īpaši jāatzīmē trīs brīvdabas izrādes Plauenā, kur, neskatoties uz 3000 skatītājiem, nebija intereses par dzimumu debatēm, kas rada iespaidu, ka skatītājiem ir citas tēmas.

“Mākslas brīvība ir vērtīga vērtība,” uzsver Lēšners, vienlaikus atzīstot, ka teātris šis lēmums vēl nav tieši skarts, jo ir nepieciešami mēra norādījumi. Viņi varētu atvērt vai aizvērt gan teātra durvis, gan vārtus, pamatojoties uz savām finansiālajām saiknēm. Taču Lēšners saglabā optimismu un redz teātri nevis kā morālu institūciju, bet gan kā vietu, kas vēlas ierosināt sabiedriski nozīmīgas debates.

Kultūras un sociālais konteksts

Fonā ir plašākas sociālās debates par dzimumu un valodu, kas notiek aptuveni 40 gadus. Zinātnieki, piemēram, prof. Helmuts Veiss un prof. Ekhards Meineke, ir kritiski komentējuši šo attīstību. Pēdējais uzsver, ka daudzi termini, piemēram, vīriešu dzimte, izvēlēti pavirši. Arī dzimumu kustības izraisītās tālejošās gramatikas izmaiņas daudzi vērtē kā ideoloģiski nozīmīgas. Zinātnes žurnālists Tims Šrēders atzīmē, ka daudzi pasniedzēji savās runās izvairās izmantot dzimumu, kas parāda, cik dalīta diskusija ir pat starp ekspertiem, kā dokumentēts vietnē mdr.de.

Laikā, kad māksla un sociālpolitiskie jautājumi ir nesaraujami saistīti, jāskatās, kā attīstīsies strīdi par dzimumu aizliegumu un vai Plauen-Cwickau teātris arī turpmāk varēs piedāvāt platformu atklātam dialogam.