Sarkanais brīdinājums: pašreizējais smalko putekļu līmenis apdraud gaisa kvalitāti Drēzdenē!

Sarkanais brīdinājums: pašreizējais smalko putekļu līmenis apdraud gaisa kvalitāti Drēzdenē!

Kāda ir gaisa kvalitāte Drēzdenē? Pašreizējie mērījumi liecina, ka situācija pilsētā ir kritiskā diapazonā 2025. gada 24. oktobrī. Mērīšanas stacija Winckelmannstrasse fiksē smalkās putekļu daļiņas līdz PM10 uz kubikmetru gaisa un sniedz attiecīgus datus par gaisa piesārņojumu. PM10 robežvērtības ir 50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, un tās var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā. Bet kā ir ar citiem gaisa piesārņotājiem?

Šeit tiek izmantotas trīs vērtības: smalki putekļi, slāpekļa dioksīds un ozons. Pašreizējās robežvērtības gaisa kvalitāti klasificē dažādās kategorijās: “Ļoti slikta” tiek noteikta slāpekļa dioksīdam virs 200 μg/m³ vai smalkiem putekļiem virs 100 μg/m³. Kategorijā "Vāji" ir diapazons no 101 līdz 200 μg/m³ slāpekļa dioksīdam un 51 līdz 100 μg/m³ cietajām daļiņām. Vidējas vērtības, kas rada mazāku risku veselībai, slāpekļa dioksīdam ir no 41 līdz 100 μg/m³, savukārt smalkie putekļi no 35 līdz 50 μg/m³ tiek klasificēti kā “vidēji”. Jutīgiem cilvēkiem ieteicams izvairīties no fiziskas slodzes ārpus telpām, ja gaisa kvalitāte ir novērtēta kā “slikta” vai “ļoti slikta”. Par laimi, ja stāvoklis ir “labs” vai “ļoti labs”, nav sagaidāmi veselības traucējumi.

Ietekme uz veselību un ES direktīvas

Nedrīkst par zemu novērtēt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību. ES ziņoja, ka aptuveni 239 000 cilvēku 2022. gadā Eiropas Savienībā nomira smalko putekļu rezultātā un 48 000 cilvēku nomira no slāpekļa dioksīda. Šie traģiskie skaitļi ievērojami samazinātos, ja tiktu ievērotas PVO vadlīnijas. Federālā vides aģentūra uzsver, ka PVO atjauninātās gaisa kvalitātes vadlīnijas ir zinātniski pamatotas un to mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību, lai gan drīzumā tiks pārskatītas ES robežvērtības. Šie jaunie standarti stājās spēkā 2024. gada 10. decembrī.

Pēdējos gados ir vērojams progress. No 2005. līdz 2022. gadam cieto daļiņu izraisīto nāves gadījumu skaits samazinājās par iespaidīgiem 45%. ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt nāves gadījumu skaitu vēl par 55 %. Tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais vides veselības apdraudējums Eiropā, kā to var redzēt arī vietnē eea.europa.eu.

Laika apstākļi un pagaidu slodzes

Īpaši kritiska problēma ir laikapstākļi, kas pilsētās var izraisīt stundām ilgu smalku putekļu piesārņojumu. Šie inversie laika apstākļi izraisa piesārņotāju uzkrāšanos un nespēj izkļūt. Uz nākotni vērsts skats uz gaisa kvalitāti ietver arī Vecgada vakara uguņošanas seku ņemšanu vērā. Uguņošanas ierīces katru gadu izdala aptuveni 2050 tonnas smalku putekļu, sasniedzot augstāko līmeni Jaungada vakarā. Tomēr tā nav klasificēta kā galvenā problēma salīdzinājumā ar kopējo gada slogu.

Arvien skaidrāk kļūst nepieciešamība pēc pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai, lai ne tikai aizsargātu iedzīvotāju veselību, bet arī atvieglotu slogu vietējām ekosistēmām, kuras ļoti cieš no piesārņotājiem. dnn.de ziņo, ka starp 7% ietekmēto EUeco. ir virs kritiskā. Pastāv eitrofikācijas slodzes ierobežojumi. Šeit ir jārīkojas, lai ilgtspējīgi aizsargātu gan veselību, gan vidi.