Drēzdenes pašvaldības slimnīca cīnās pret 15 miljonu eiro zaudējumiem!

Drēzdenes pašvaldības slimnīca cīnās pret 15 miljonu eiro zaudējumiem!

Nav noslēpums, ka veselības aprūpes nozare šobrīd saskaras ar lielām problēmām. Pašvaldības klīnika Drēzdenē nav izņēmums. 2024.gadā klīnikai nācās samierināties ar ievērojamiem gandrīz 15 miljonu eiro zaudējumiem, kas bija ievērojami mazāki gadu iepriekš – 6,5 miljoni eiro. Galvenie šīs finansiālās nelīdzsvarotības iemesli ir straujais personāla un materiālu izmaksu pieaugums, kā arī ārkārtīgi augstie darba koplīgumi, kā MDR ziņo.

Spiediens uz klīnikas vadību ir manāms. Lai mazinātu finansiālo situāciju, klīnika jau plāno taupības pasākumus. Sākotnēji tika gaidīti vēl lielāki zaudējumi, taču, palielinot ārstēšanu un mērķtiecīgi samazinot izmaksas, izdevumi tika samazināti par četriem miljoniem eiro. Ar kopējiem ieņēmumiem 400 miljonu eiro apmērā 2024. gadā atbildīgajiem ir lielas cerības uz turpmākiem ietaupījumiem, īpaši uzlabojot digitalizāciju un optimizējot medicīnas procesus.

Digitalizācijas šķēršļi

Vēl jo nomācošāk ir apzināties, ka digitalizācija Vācijas slimnīcās bieži vien apstājas. PwC Vācijas pētījumā uzsvērts, ka daudzām slimnīcām ir grūtības pareizi novērtēt turpmāko digitalizācijas projektu izmaksas. Tas attiecas ne tikai uz iepirkuma budžetu, bet arī uz faktiskajām ekspluatācijas izmaksām, kas bieži vien netiek pietiekami ņemtas vērā finansējuma pieteikumos. Tas vēl jo vairāk apgrūtina tādām iestādēm kā Städtisches Klinikum nepieciešamo ieguldījumu veikšanu, jo plānotais finansējums bieži vien ir pietiekams tikai sākotnējām investīcijām, nevis pastāvīgām izmaksām, kā liecina [PwC pētījums](https://www.pwc.de/de/gesundheitswesen-und-pharma/krankenhaeuser/stungiam-digitie.

Vēl viens šķērslis ir neprognozējamās normatīvās prasības un digitālo risinājumu pakalpojumu sniedzēju tirgus. Šī nenoteiktība var ievērojami sarežģīt slimnīcu finansējuma prognozes. Turklāt slimnīcas ieviešanas laikā nereti ir spiestas uzņemties papildu darbu, tāpēc pieaug nepieciešamība pēc personāla – īpaši IT jomā. Kvalificētu darbinieku trūkums šajā nozarē apgrūtina slimnīcām nepieciešamo prasmju apguvi.

Solis nākotnē

Bet ir arī spilgti plankumi. Labi pārvaldīta digitalizācija var ne tikai palīdzēt uzlabot medicīniskās aprūpes kvalitāti, bet arī piedāvāt jaunus ieņēmumu modeļus. Digitālo biznesa modeļu potenciāls ir, taču, lai tos sasniegtu, ir nepieciešami papildu resursi un attīstības procesi. Saskaņā ar dažādu ekspertu diskusiju tenoru, steidzami nepieciešama holistiska digitalizācija, kas pārsniedz vienkāršu analogo procesu “elektrifikāciju”. Akūtā nepieciešamība rīkoties atspoguļojas arī apziņā, ka digitalizācijas pievienotajai vērtībai galvenokārt ir kvalitatīvs raksturs, taču to nav viegli realizēt laikā, kad ir ierobežots budžets un liels deficīts, jo [informācija no kma](https://www.kma-online.de/aktuelles/it-digital-health/detail/finanzsluecken- Bremsen-digitalisierung-in-krankenhaeusern-51000) skaidri norāda.

Kopumā Drēzdenes pašvaldības slimnīca saskaras ar sarežģītu līdzsvaru starp finansiālām problēmām un nepieciešamību rast ilgtspējīgus risinājumus. Tuvākie mēneši rādīs, vai ir iespējams izkļūt no sarkano skaitļu spirāles un redzēt digitalizāciju kā iespēju, nevis apgrūtinājumu.