Tēvs aizstāv sevi pret obligāto izglītību: Lūkass dod priekšroku mācīties mājās!

Tēvs aizstāv sevi pret obligāto izglītību: Lūkass dod priekšroku mācīties mājās!

Dresden, Deutschland - Dzīvokļu blokā Drēzdenē, kur sienas stāsta daudzu ģimeņu stāstus, 16 gadus vecais Lūkass dzīvo kopā ar savu vientuļo tēvu Martinu Heinrihu. Lūkass pameta skolu 2023. gada decembrī un kopš tā laika mācās mājās. Viņa tēvs, kurš uztver obligāto izglītību Vācijā, cīnās pret birokrātiskiem šķēršļiem, lai atbalstītu savu dēlu alternatīvā mācību vidē. Lieta tagad ir izraisījusi vietējo sabiedrību un rada svarīgus jautājumus par obligāto izglītību.

"Es nevēlos, lai mans dēls dotos uz turieni", Martins Heinrihs apraksta savas rūpes par dēla izglītību. Kopš Lūkass cīnījās ar lasīšanas un pareizrakstības vājumu pamatskolā, attiecības ar skolas iestādi ir pasliktinājušās. Šī problēma nebija pietiekami atzīta un reklamēta vidusskolā. Martinam ir skaidrs, ka vācu izglītības sistēma nav pareizā atbilde uz viņa dēla vajadzībām. Viņš un Lūkass sevi un Lūkasu uzskata par "salauztas sistēmas" upuri, un tas atgādina vispārējās diskusijas par obligāto izglītību, kas Vācijā pastāv daudzus gadus. Deutschlandfunk ziņo, ka Vācijā bērniem no sešu gadu vecuma ir jāiet uz skolu vismaz deviņus gadus, kas pat desmit gadu laikā ietver desmit gadus dažās federālajās valstīs.

Tēvs cīnās pret sistēmu

Martins Heinrihs ir nobažījies ne tikai par sava dēla mācību vidi, bet arī par juridiskajām sekām. Pēc vairāku naudas soda saņemšanas no Saksijas skolas likuma Saksijas skolas likuma pārkāpuma dēļ viņam bija jāsaskaras ar 500 eiro sodu Drēzdenas rajona tiesā, kuru viņš nepieņēma. Saksijas skolas akts nosaka, ka skolām ir izglītības pilnvaras un ka visiem bērniem ir jāsaņem pamatizglītība. Šeit juridiskā obligātā izglītība, tāpat kā Saxon School Act, ir rakstīts nopietni.

Kad vecāki atsakās sūtīt savus bērnus uz skolu, viņi ne tikai pabeidz naudas sodus, bet arī aizbildnības zaudēšanu, ja bērna labklājība ir apdraudēta. Martins Heinrihs redz sevi sistēmā, kurā apmēram astoņi miljoni skolēnu dodas uz skolu Vācijā un par kuriem vairākkārt tiek ziņots par skolas atteikuma gadījumiem. Skaitļi rāda, ka tiek lēsts, ka no 500 līdz 1000 bērniem paliek prom no klases.

Alternatīvie izglītības ceļi

Lai gan daudzi vecāki joprojām paļaujas uz tradicionālo skolu sistēmu, Martins Heinrihs apsver alternatīvas mācīšanās koncepcijas. Lūkass tagad ir atradis savu veidu, kā mācīties. Viņš nodarbojas ar dažādām tēmām autodidaktiski un izmanto mācību lietotnes, piemēram, "Duolingo" un "Mathegym". Ik pa laikam viņš saņem atbalstu no vidusskolas skolotāja, kurš viņu māca privāti. Viņa atpūtas aktivitātes arī parāda, cik daudzpusīga ir mācīšanās: riteņbraukšana, maizes cepšana un karatē. Šīs radošās pieejas atspoguļo pozitīvu aspektu viņa tēvam, it īpaši, ņemot vērā pozitīvo pieredzi Koronas pandēmijas un mājas izglītības laikā.

Skola nepalika Lūkasa pareizā izvēle. Tomēr viņa vēlmes ir skaidras: viņš vēlas studēt psiholoģiju, bet zina, ka abitur ir nepieciešams. Šeit rodas jautājums, kā šie studenti var sasniegt savus izglītības mērķus, neņemot ceļu caur klasisko skolu sistēmu. Daudzi vecāki šo problēmu skaļi apšauba, it īpaši pēc Koronas krīzes.

Martina Heinriha rūpnīca piesaistīt federālo konstitucionālo tiesu, lai strīdētos pret obligāto izglītību un radītu labākus ietvarus alternatīvām mācību metodēm. Diskusija par obligāto izglītību nav jauna, un daudzi kritiķi apgalvo, ka tā ierobežo izglītības brīvību un nepietiekami reaģē uz bērnu individuālajām vajadzībām. Atliek redzēt, kā varas iestādes izturas pret šo lietu un vai attieksme pret alternatīvām izglītības pieejām mainīsies.