Tēvs iebilst pret obligāto izglītību: Lūkass dod priekšroku mācīties mājās!

Tēvs iebilst pret obligāto izglītību: Lūkass dod priekšroku mācīties mājās!

Kādā daudzdzīvokļu mājā Drēzdenē, kur sienas stāsta par daudzām ģimenēm, 16 gadus vecais Lūkass dzīvo kopā ar savu vientuļo tēvu Martinu Heinrihu. Lūkass pameta skolu 2023. gada decembrī un kopš tā laika turpina mācības mājās. Viņa tēvs, kurš uzskata, ka obligātā izglītība Vācijā ir novecojusi, cīnās ar birokrātiskiem šķēršļiem, lai atbalstītu savu dēlu alternatīvā mācību vidē. Lieta tagad ir satraukusi vietējo sabiedrību un rada svarīgus jautājumus par obligāto izglītību.

“Es nevēlos, lai mans dēls tur dotos,” tā Martins Heinrihs raksturo savas bažas par dēla izglītību. Kopš Lūkass pamatskolā cīnījās ar lasīšanas un rakstīšanas grūtībām, viņa attiecības ar skolas iestādi ir pasliktinājušās. Vidusskolā šī problēma netika pietiekami atpazīta un popularizēta. Mārtinam ir skaidrs, ka Vācijas izglītības sistēma nav īstā atbilde viņa dēla vajadzībām. Viņš sevi un Lūkasu uzskata par “salauztas sistēmas” upuriem, un tas atgādina vispārējas diskusijas par obligāto izglītību, kas Vācijā pastāv jau daudzus gadus. Deutschlandfunk ziņo, ka Vācijā bērniem no sešu gadu vecuma ir jāiet skolā vismaz deviņus gadus, kas dažās federālajās zemēs ietver pat desmit gadus.

Tēvs cīnās pret sistēmu

Martinu Heinrihu satrauc ne tikai dēla mācību vide, bet arī juridiskās sekas. Pēc vairāku sodu saņemšanas par Saksijas skolu likuma pārkāpšanu Drēzdenes apgabaltiesā viņam nācās saskarties ar naudas sodu 500 eiro apmērā, ko viņš nepieņēma. Saksijas skolu likums nosaka, ka skolām ir izglītības mandāts un visiem bērniem ir jāsaņem pamatizglītība. Šeit ar likumu noteiktais obligātais skolas apmeklējums, kā noteikts Saksijas skolu likumā, tiek uztverts nopietni.

Ja vecāki atsakās sūtīt bērnus uz skolu, viņi riskē ne tikai ar naudas sodu, bet arī ar aizgādības tiesību zaudēšanu, ja tiek apdraudēta bērna labklājība. Sistēmā, kurā aptuveni astoņi miljoni skolēnu Vācijā apmeklē skolu un atkārtoti tiek ziņots par skolas atteikuma gadījumiem, Martins Heinrihs sevi redz īpaši sarežģītā situācijā. Skaitļi liecina: Saskaņā ar aplēsēm no 500 līdz 1000 bērnu neiet no nodarbībām.

Alternatīvie izglītības ceļi

Lai gan daudzi vecāki joprojām paļaujas uz tradicionālo skolu sistēmu, Martins Heinrihs apsver alternatīvas mācīšanās koncepcijas. Lūkass tagad ir atradis savus veidus, kā mācīties. Viņš pievēršas dažādām tēmām pašmācības ceļā un izmanto tādas mācību lietotnes kā “Duolingo” un “Mathegym”. Ik pa laikam viņš saņem atbalstu no vidusskolas skolotāja, kas viņu māca privāti. Arī viņa brīvā laika aktivitātes parāda, cik daudzveidīga ir viņa mācīšanās: riteņbraukšana, maizes cepšana un karatē. Šīs radošās pieejas ir pozitīvs aspekts viņa tēvam, īpaši ņemot vērā pozitīvo pieredzi Koronas pandēmijas un mājmācības laikā.

Skola Lūkasam nebija pareizā izvēle. Tomēr viņa vēlmes ir skaidras: viņš vēlas studēt psiholoģiju, bet zina, ka viņam ir nepieciešams vidusskolas diploms. Šeit rodas jautājums, kā šie skolēni var sasniegt savus izglītības mērķus, neizejot cauri tradicionālajai skolu sistēmai. Šo problēmu skaļi apšauba daudzi vecāki, īpaši pēc Koronas krīzes.

Martins Heinrihs plāno vērsties Federālajā konstitucionālajā tiesā, lai iebilstu pret obligāto izglītību un radītu labākus apstākļus alternatīvām mācību metodēm. Diskusija par obligāto izglītību nav jauna, un daudzi kritiķi apgalvo, ka tā ierobežo izglītības brīvību un nepietiekami risina bērnu individuālās vajadzības. Jāskatās, kā šo lietu risinās varas iestādes un vai mainīsies attieksme pret alternatīvām izglītības pieejām.