Melngalvju kaiju iebrukums Dinamo: vai mākslīgais zāliens ir kārums?
Drēzdenē melngalvas kaijas ēd granulas no mākslīgā zāliena Dinamo treniņu centrā, radot bažas par veselību.

Melngalvju kaiju iebrukums Dinamo: vai mākslīgais zāliens ir kārums?
Drēzdenes Dinamo apmācību centrā ir sapulcējušās vairāk nekā 70 melngalvju kaijas un cītīgi knābā granulas no mākslīgā seguma laukuma. Šis negaidītais apmeklējums ne tikai izraisa īsu smaidu klātesošajos, bet arī rada nopietnus jautājumus par putnu veselību. Saskaņā ar ziņojumiem no Attēls reportieris novēroja, kā kaijas ar prieku knābā plastmasas granulas, kuras tās maldīgi uzskata par barību. Biologs Renē Zīverts no NABU Saksijas skaidro, ka ir zināms, ka kaijas ir ārkārtīgi atjautīgas barības meklējumos un bieži ēd visu, ko vien var atrast.
Lai gan kaijas parasti barību meklē parkos un dārzos, šī mācību centra iespēja acīmredzot ir īpaši pievilcīga spalvainajiem apmeklētājiem. Vietnes apmeklētāji izklaidējas, izklaidējoties ar jokiem par kaijām, kuru pamatā ir arhi konkurenti Hansa Rostock, kamēr viņi vēro ainavu. Tas ir attēls, kuru jūs neredzat katru dienu.
Bažas par veselību
Attiecīgās granulas, kuras tiek izmantotas spēlējot uz laukuma, ir izgatavotas no plastmasas, kas nodiluma rezultātā izdala mikroplastmasu. Ilgtermiņā šī mikroplastmasa ir kaitīga kaiju, īpaši to pēcnācēju, veselībai. "Kaiju uzvedība ir neparasta," atzīmē Zīverts, "un tā nav izplatīta parādība." Granulas tiek arī uzpildītas reizi gadā, lai kaijas pēc iespējas varētu tur turpināt meklēt barību arī turpmāk.
Pats klubs šobrīd atturas no pretpasākumiem. Kaiju ietekme uz apmācību laukumu tiek uzskatīta par niecīgu, lai gan vides aizsardzība jau tagad ir dienaskārtībā, pateicoties ES regulai, kas aizliedz plastmasas granulas no 2031. gada. Šai regulai ir paredzēts astoņu gadu pārejas periods, lai biedrība kādu laiku varētu turpināt strādāt ar parastajām granulām.
Alternatīvi materiāli īsumā
Diskusijā par ilgtspējīgākiem mākslīgā zāliena aspektiem kā iespējamie risinājumi jau tiek apsvērtas tādas alternatīvas kā sasmalcināti olīvu kauliņi vai korķa granulas. Pašreizējās tendences liecina, ka mākslīgā seguma laukumi arvien vairāk tiek aizstāti ar videi draudzīgākām iespējām. Tiek uzsvērta arī nepieciešamība pēc iespējas samazināt gumijas daļiņu nodilumu Deutschlandfunk uzsvēra.
Mikroplastmasas piesārņojuma problēma ir arvien aktuālāka tēma futbolā un citos sporta veidos. Vācijā ir aptuveni 7000 mākslīgā seguma laukumu, kas netiek tieši ietekmēti. Taču pēc jauno ES noteikumu ieviešanas papildu gumijas granulas vairs nedrīkst pievienot, kas palielina spiedienu pāriet uz alternatīviem pildījuma materiāliem.
Kopumā būs aizraujoši redzēt, kā attīstīsies situācija ap mākslīgā seguma laukumu Drēzdenes Dynamo. Katrā ziņā melngalvas kaijas, šķiet, ir izvēlējušās mācību laukumu kā jaunu barības meklēšanas vietu. Vai klubs drīzumā izmantos sasistas olīvu kauliņus vai videi draudzīgus pildījumus? Laiks rādīs.