Laura Lābs: Romāns par Austrumberlīni un aizmirstajām identitātēm

Laura Lābs: Romāns par Austrumberlīni un aizmirstajām identitātēm

Laura Lābs ar savu debijas romānu *Adlergestell* ir ne tikai radījusi literāru darbu, kas dziļi iesakņojusies viņas pašas biogrāfijā, bet arī izgaismo Austrumvācijas identitātes sarežģītās tēmas. 1985. gadā Austrumberlīnē dzimusī kinorežisore un rakstniece aizved lasītājus ceļojumā atpakaļ savā bērnībā, kas ir vēsturisku notikumu iezīmēta. Centrālais motīvs ir jautājums par to, cik lielā mērā vēstures lielie satricinājumi ir ietekmējuši indivīdu dzīvi. “Adlergestell” tiek raksturots kā romāns, kas ir kas vairāk par nostalģiju un izrēķināšanos – tas ir savas atsvešinātības un dzimtas sakņu pēdu meklēšana, kas noenkurota pagātnē, kas ir tikpat notikumiem bagāta, cik problemātiska. news.at ziņo.

Stāsts stāsta par trim meitenēm – Lenku, Čalīni un stāstītāju pirmajā personā –, kuras uzaug Austrumberlīnē ap 1990. gadu un pārvar dzīves izaicinājumus pēc mūra krišanas. Viņiem ir lieli sapņi un viņi vēlas ņemt savu dzīvi savās rokās, taču drīz viņi saskarsies ar savas brīvības ierobežojumiem. Šo satricinājumu sekas un to pastāvīgās cerības romānā ir iespaidīgi attēlotas. Varoņu pieredze ir iekļauta vēsturiskā kontekstā, kas ir svarīgs daudziem austrumvāciešiem un atspoguļo sarežģītās attiecības ar viņu pašu identitāti. Saskaņā ar [Klett-Cotta] teikto (https://www.klett-cotta.de/produkt/laura-laabs-adlergestell-9783608502886-t-9164), romāns ir veidots kā “pēcapvienošanās romāns”, kas saista tā laika realitāti ar mūsdienu konfliktiem.

Identitātes meklējumi

Lābsa stāsta centrā ir individuālie identitātes meklējumi, kas ir ārkārtīgi sprādzienbīstami, ņemot vērā pašreizējās politiskās pārmaiņas Vācijā. Stāstītāja pirmajā personā, kas nāk no antifašistiskas ģimenes, risina daudzu apkārtējo cilvēku novirzīšanos politiskā virzienā, kas nesaskan ar viņas pašas uzskatiem. Savā dzimtajā pilsētā AfD saņēma 47 procentus balsu, kas ir satraucošs fakts un rada jautājumus par sociālajām pārmaiņām.

Barbara fon Lapdogs norādīja uz šīm problēmām un savā analīzē atklāja faktu, ka Austrumvācu identitāte bieži tiek uztverta kā nepilnīga un marginalizēta. Daudzi austrumvācieši joprojām jūtas kā "otrās šķiras cilvēki". Šīs ambivalentās attiecības ar pagātni un vietas meklējumi tagadnē ir galvenais, lai izprastu Austrumvācijas identitāti, kā liecina bpb.de. Lāba romāns sniedz nozīmīgu ieguldījumu šajā diskusijā ar savu personīgo skatījumu un saikni starp vēsturiskiem notikumiem un individuālajiem likteņiem.

Austrumvācijas atmiņas un to ietekme

Laura Lābs savos darbos ne tikai iepazīstina ar savu skatījumu. Jūsu romāns pievēršas arī piemiņas kultūrai Austrumvācijā. Vecvecāku veidojošā loma - vecvectēvs kā sīkais nacistu noziedznieks un vectēvs kā žurnālists un neoficiāls VDR slepenā dienesta darbinieks - izgaismo individuālās un kolektīvās pagātnes ēnas, kas turpina ietekmēt tagadni. Šīs ģimenes samezglojumi parāda, kā cilvēka stāstu bieži aizēno lielāki sabiedrības stāsti.

Atbilstoši vēsturiskajam un sociālajam kontekstam “Adlergestell” uzdod jautājumus par pagātnes un tagadnes saistību un identitātes paliekošo ietekmi uz indivīdu dzīvi. Lābs tagad dzīvo Bādkleinenā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, un viņam ir otrā mājvieta Berlīnē, kur viņa laiku pa laikam strādā par pagaidu strādnieci bārā. Viņa iemieso realitāti, kas ir pazīstama daudziem austrumvāciešiem.

“Adlergestell” ir ne tikai atskats uz savu bērnību, bet arī kritisks mūsdienu sociālās situācijas apskats. Romāns tiek uzskatīts par nozīmīgu balsi diskursā par Austrumvācijas identitāti un izaicinājumiem, kas tur joprojām pastāv.