Krievu tūristi Saksijā: lejupslīde ar tumšām ēnām

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ieskats Drēzdenes krievu kopienā: izaicinājumi, sarūkošais tūrisms un kultūras tilti Ukrainas kara ēnā.

Einblick in Dresdens russische Community: Herausforderungen, sinkender Tourismus und kulturelle Brücken im Schatten des Ukraine-Kriegs.
Ieskats Drēzdenes krievu kopienā: izaicinājumi, sarūkošais tūrisms un kultūras tilti Ukrainas kara ēnā.

Krievu tūristi Saksijā: lejupslīde ar tumšām ēnām

Drēzdenē daudzu Krievijas pilsoņu un viņu pēcteču dzīve vairs nav tik bezrūpīga kā pirms 2022. gada 24. februāra, dienas, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Pārdevēja Elena H. apraksta, kā mainījies noskaņojums viņas apkārtnē. Iepriekš bezrūpīgā meita tagad viņai iesaka lielveikalā pārstāt runāt krieviski, baidoties no negatīvas reakcijas. Sarunās vairākkārt tiek aktualizētas bailes un nedrošība, kas pieaugusi kopš kara sākuma. Arī operdziedātāja Anna Ņetrebko, kura vairs nedrīkstēja uzstāties dažādās pilsētās, simbolizē šīs rūpes, kas kā ēna karājas pār sabiedrību. Jorgs Eihlers no Saksijas Bēgļu padomes atzīmē, ka ir maz apmaiņas ar krievu izcelsmes kopienu, kas pati runā par “izkliedētu noskaņojumu”.

Lai gan tiešu vardarbīgu uzbrukumu nav, Elena H. un viņas kolēģe Stefānija L. ziņo par iebiedēšanu lielveikalā. “Reiz mani apvainoja kāds klients,” atceras Stefānija. Par viņas darba vietu sociālajos tīklos izskanēja arī negatīvi komentāri. Apstākļi ir noveduši pie tā, ka lielveikals mainīja savu sortimentu: Krievijas specialitātes vietā tagad ir vairāk Austrumeiropas produktu. Importa problēmas saistībā ar Krievijas precēm, piemēram, matrjoškām, kas tagad ir pieejamas tikai no Ķīnas, sarežģī operatorus.

Kopīgas saknes un spriedze

Šajos grūtajos laikos ik pa laikam rodas domstarpības – īpaši saskarsmē ar Ukrainas klientiem. Tomēr ikvienam iesaistītajam ir svarīgi, lai diskusiju centrā netiktu novietota politika. Priesteris Romāns Bannaks no Drēzdenes Krievu pareizticīgo baznīcas uzsver, ka viņa draudze, kurā pa pusei ir krievi un puse ukraiņi, pievēršas garīgām lietām. "Mēs vēlamies būvēt tiltus, nevis sienas," viņš saka.

Bet krievu kultūras pēdas ir manāmas ne tikai ikdienā; arī tūrisma sektorā vērojams dramatisks Krievijas viesu skaita samazinājums. 2019. gadā Saksijā bija reģistrēti 90 000 krievu tūristu nakšņošanas gadījumi, bet 2022. gadā to bija mazāk nekā 8500. Veronika Hiebl, Tourismus Marketing Gesellschaft Sachsen rīkotājdirektore, ziņo par turpmāku kritumu par 10,9 procentiem 2025. gadā. Iepirkšanās, kā arī kultūra un mūzika kādreiz bija Krievijas viesu galvenās atrakcijas, kas bieži apmetās izsmalcinātās viesnīcās. Saksijas tūrisma nozarē nozīmīga loma bija arī medicīnas tūrismam.

Demogrāfiskā izcelsme

Krievu kopiena Vācijā ir daudzveidīga. Šeit dzīvo aptuveni četri miljoni cilvēku no bijušās Padomju Savienības vai tās pēcteces valstīm, no kurām lielākā grupa ir krievu-vācu repatrianti. Papildus tiem ir arī ebreju kvotu bēgļi, kas ieradās Vācijā, īpaši 90. gados, lai izvairītos no vajāšanas un diskriminācijas. Daudzi no šiem migrantiem, piemēram, Jevgens un Tatjana Rihovski, kuri ar ģimenēm ieradās Vācijā 90. gados, tagad jūtas kā vācieši, taču joprojām saglabā savas krievu saknes.

Karš izraisīja cilvēku skaita uzplaukumu, kas ievācās Vācijā un izbrauc no tās. 2022. gadā bija vairāk nekā divi miljoni imigrantu, un lielākā daļa imigrantu bija no Ukrainas. Šīs pārmaiņas ietekmē sabiedrību kopumā, un kopienu integrācija ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Tomēr vēl ir redzams, cik ilgi kopienas turpinās ciest no šīs spriedzes.

Pašreizējā situācija vēlreiz parāda, cik sarežģīti ir migrācijas un integrācijas jautājumi un cik cieši tie ir saistīti ar politisko situāciju. Kamēr karš turpināsies, tūrisms nevarēs atgriezties pie vecās normas, kā to skaidri norāda Veronika Hiebla.