Drēzdenes saules enerģija: jaunā saules siltuma sistēma nodrošina siltumu bez siltumnīcefekta gāzēm!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vides mēre Eva Jāhnigen 2025. gada 16. jūnijā Drēzdenē atklās pirmo saules siltuma sistēmu, kas ražo siltumnīcefekta gāzēm neitrālu siltumu.

Umweltbürgermeisterin Eva Jähnigen weiht am 16. Juni 2025 in Dresden die erste Solarthermieanlage ein, die treibhausgasneutrale Wärme produziert.
Vides mēre Eva Jāhnigen 2025. gada 16. jūnijā Drēzdenē atklās pirmo saules siltuma sistēmu, kas ražo siltumnīcefekta gāzēm neitrālu siltumu.

Drēzdenes saules enerģija: jaunā saules siltuma sistēma nodrošina siltumu bez siltumnīcefekta gāzēm!

Pirmās atklātās saules siltuma sistēmas svinīgā atklāšana Drēzdenes centralizētās siltumapgādes tīklā notika 2025. gada 16. jūnijā. Vides mēre Eva Jēnigena un Dr. Aksels Kunovs, SachsenEnergie izpilddirektors, prezentēja inovatīvo sistēmu, kas sastāv no 140 moduļiem un ik gadu saražo 700 megavatstundu karstā ūdens. Tādējādi pilsēta rāda vēl vienu piemēru enerģijas pārejai Drēzdenē. Kā ziņo MeiDresden, sistēmas saražotā centralizētā apkure ir siltumnīcefekta gāzu neitrāla, un tā tiek ievadīta tieši centralizētajā siltumapgādes tīklā.

Šī saules sistēma ir pilsētas integrētās enerģētikas un klimata aizsardzības koncepcijas centrālā daļa, kuras mērķis ir dekarbonizēt centralizēto siltumu. Ceļš uz ilgtspējīgāku siltumapgādi ir skaidrs: līdz 2030. gadam siltumtīklu operatoriem vismaz 30% no neto saražotās siltumenerģijas ir jāsaražo no atjaunojamiem enerģijas avotiem un līdz 2040. gadam pat 80%. SachsenEnergie ir vērienīgi plāni līdz 2035. gadam visu Drēzdenes centralizēto siltumenerģiju ražot no nefosilajiem, zaļajiem enerģijas avotiem.

Inovatīva tehnoloģija zaļajai enerģijai

Saules termiskās sistēmas projekts tika uzsākts 2020. gadā un tika finansēts ar 1,15 miljoniem eiro no Nacionālās klimata aizsardzības iniciatīvas, savukārt kopējās izmaksas ir 2 miljoni eiro. Ar 1,1 megavatu maksimālo jaudu, sistēma atrodas 4000 kvadrātmetru platībā. Saules kolektori uzsilda ūdeni līdz 95 grādiem pēc Celsija, kas pēc tam tiek ievadīts centralizētajā siltumapgādes tīklā. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka moduļi atrodas savvaļas ziedu pļavā, kas tiek izmantota arī kā biškopības zona.

Dekarbonizācijas plānā iekļautas vairākas inovatīvas pieejas, piemēram, plānotā TU Drēzdenes datu centra atkritumu siltuma izmantošana, kā arī notekūdeņu un upju ūdens siltumsūkņi turpmākai siltuma ražošanai. Liela mēroga siltuma uzglabāšanas paplašināšanai vajadzētu palīdzēt optimizēt centralizētās siltumapgādes tīklu. Atkritumu termiskā utilizācija un ūdeņraža izmantošana elektrostacijās arī tiek plānota kā turpmākie soļi ceļā uz CO2 neitralitāti.

Saules siltumenerģijas izmantošana Vācijā

Saules siltumenerģijas nozīme Vācijā pastāvīgi pieaug. 2024. gada 30. maijā Steinbeis pētniecības institūts Solites publicēja savu jaunāko projektu karti, kurā redzams, ka siltumtīklos jau ir 58 saules siltuma sistēmas ar kopējo jaudu 114 megavati. Turklāt tiek būvēti vai plānoti 13 kolektoru lauki ar 153 000 kvadrātmetru kolektoru laukumu un vēl 107 megavati. Līdz 2025. gada beigām Vācijā saules siltumtīklu kopējā kolektoru platība varētu pat dubultoties, kas ir daudzsološa attīstība. Tomēr Solites zinātniskais direktors Dirks Mangolds joprojām saskata potenciālu tirgus izaugsmei un uzsver nepieciešamību pēc politiskā atbalsta un ātrākiem apstiprināšanas procesiem, ko vēl vairāk veicina jaunais siltuma plānošanas likums.

Drēzdenē izmantotie siltumtīkli piedāvā lielisku pieeju dažādu atjaunojamo siltuma avotu apvienošanai. To efektivitāti paaugstina lielāki ģeneratoru bloki un pieslēgtā elektroenerģijas-siltumapgādes sistēma. Tas ne tikai nodrošina ilgtspējīgu siltumapgādi, bet arī efektīvi integrē siltuma pārpalikumu izmantošanu sistēmā. Kā uzsver FVV, lielpilsētu teritorijās siltumtīkli kļūst arvien nozīmīgāki atjaunojamās siltumapgādes nodrošināšanai.