Plauen 1989: Drosmīgi pilsoņi saskaras ar režīmu un maina visu!

Plauen 1989: Drosmīgi pilsoņi saskaras ar režīmu un maina visu!

1989. gada 7. oktobrī, kas ir liktenīga diena VDR vēsturē, no 10 000 līdz 15 000 cilvēku pulcējās Plauenas ielās, lai protestētu pret represīvo režīmu. Tā bija pirmā lielākā demonstrācija VDR un tādējādi zīme pārmaiņu sākumam. Tas bija īpaši nozīmīgi, jo daudziem iedzīvotājiem bija drosme nākt klajā, neskatoties uz varas iestāžu brutālajām represijām. Skaļi Coolis Šī bija lielākā demonstrācija Plauenā kopš sacelšanās 1953. gada jūnijā.

Noskaņojums pilsētā bija saspringts. Tajā pašā dienā Tautas policija saņēma pavēles pielietot spēku pret miermīlīgajiem cilvēkiem. Tas nebija viegls lēmums, jo drošības spēkiem bija savas bažas. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks Džerolds Knijs un profesionālās ugunsdzēsības nodaļas vadītājs sākotnēji atteicās izpildīt šo rīkojumu. Tomēr policijas vadība uzņēmās vadību un izdeva operatīvo rīkojumu, kas apdraudēja daudzu iedzīvotāju veselības drošību. Nākamajā dienā Knie un vēl četri ugunsdzēsēji pilsētas domei uzrakstīja protesta vēstuli, nosodot problēmu.

Sacelšanās un pirmie soļi ceļā uz brīvību

7. oktobris nebija pirmā pretestības izpausme reģionā. Jau 1989. gada maijā vēlēšanu novērotāji dokumentēja masveida vēlētāju krāpšanu pašvaldību vēlēšanās. Neapmierinātība pieauga. 4. un 5. oktobrī cauri Plauenai ripoja vilcieni, kas veda vēstniecības bēgļus no Prāgas; pilsēta jau bija saspringta un dzelzceļa stacija bija noslēgta. Šie notikumi skaidri parādīja, ka pilsoņi vairs nevēlas apvaldīt savas dusmas.

Plauen New Forum, organizācija, kas iestājās par pārmaiņām VDR, bija jādibina 5. oktobrī, taču tā vietā notika miera dievkalpojums. Demonstrācijas rotāja vēsturiski baneri ar tādām prasībām kā “Ceļošanas brīvība – Vārda brīvība – Preses brīvība”. Tomēr dalībnieki netika vienkārši padzīti. Policija veltīgi mēģināja izklīdināt pūļus ar ūdensmetējiem un helikopteru. Cilvēki stāvēja stingri un palika mierīgi, lai gan valsts orgāni cīnījās, lai saglabātu kontroli.

Plauena mantojums

Protesti, kas sākās Plauenā, bija revolucionāri visai VDR. Par to ziņo arī daudzi citi ziņojumi, piemēram, šis Vikipēdijas lapa ka pilsēta tiek uzskatīta par pārmaiņu pionieri. No 1989. gada 7. oktobra līdz vēlēšanām 1990. gada 18. martā Plauenā katru sestdienu notika demonstrācijas, kurās piedalījās arī apkārtnes iedzīvotāji. Stasi štābs un SED rajonu biroji bieži tika izieti cauri, kas vēl vairāk palielināja spiedienu uz valdību.

Tradicionāli revolucionāri notikumi VDR, piemēram, pirmā pirmdienas demonstrācija Leipcigā 1989. gada 4. septembrī, bija daļa no lielākas pretestības. Bez šiem protestiem režīma mierīga izbeigšana VDR, iespējams, nebūtu bijusi iespējama. Lai gan cilvēki Leipcigā un citās pilsētās aicināja veikt reformas un demokratizāciju, Plauenas demonstranti bija tikpat pārliecināti, ka pārmaiņas ir vajadzīgas. Tas beidzot tika apstiprināts 1989. gada 9. novembrī, dienā, kad krita Berlīnes mūris.

Pārmaiņas bija kolektīvs drosmes darbs, ko veica indivīdi, kuri iestājās par savu pārliecību. Šis mantojums tika pagodināts ar atkalapvienošanās pieminekļa uzstādīšanu 2010. gada 7. oktobrī, un atmiņas par šīm nozīmīgajām dienām dzīvo. Miermīlīgā revolūcija Plauenā joprojām ir iedrošinošs piemērs drosmei mainīties un beznosacījuma ticībai brīvībai, kā arī Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra paskaidroja.