Saksija-Anhalte turpina cīņu: mežu ugunsgrēki apdraud mūsu dabu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gadā Saksija-Anhalte turpinās smagi skart mežu ugunsgrēkus, neskatoties uz to, ka valstī vērojams samazinājums. Cēloņi un statistika.

Sachsen-Anhalt ist 2025 weiterhin stark von Waldbränden betroffen, trotz einem landesweiten Rückgang. Ursachen und Statistiken.
2025. gadā Saksija-Anhalte turpinās smagi skart mežu ugunsgrēkus, neskatoties uz to, ka valstī vērojams samazinājums. Cēloņi un statistika.

Saksija-Anhalte turpina cīņu: mežu ugunsgrēki apdraud mūsu dabu!

Vācijā vērojama iepriecinoša tendence: pēdējos gados ir samazinājies meža ugunsgrēku skaits. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Saksijai-Anhaltei, kas joprojām ļoti cieš no šiem dabas notikumiem. Saskaņā ar Federālās lauksaimniecības un pārtikas aģentūras datiem 2023. gadā tur reģistrēti 39 ugunsgrēki 39 hektāru platībā. Tas ir mazs cerību stariņš, jo kopējais savvaļas ugunsgrēku skaits visā valstī ir samazinājies līdz 563, salīdzinot ar 1059 2023. gadā. Par iemeslu ugunsgrēku samazinājumam tiek uzskatīta karsta, mitra vasara ar augstu temperatūru un daudzām lietusgāzēm, jo tag24.de.

Tomēr situācija ir satraucoša: tiek prognozēts, ka 2024. gadā liesmu upuri varētu kļūt meža platība Ņujorkas Centrālparka lielumā. Lapu koki bija īpaši cietuši 241 hektārā, bet skujkoku zaudējumu platība bija mazāka - tikai 93 hektāros. Tendence, kas ir svarīgs brīdinājums gan mežsaimniekiem, gan sabiedrībai.

Ilgtermiņa tendences un izaicinājumi

Meža ugunsgrēku datu vākšanai Vācijā ir sena vēsture. Kopš 1970. gadiem visā valstī tiek apkopota statistika, kas ietver informāciju par platību izmēriem, cēloņiem un zaudējumiem. Šie dati ir ļoti svarīgi preventīvu pasākumu veikšanai. Meža ugunsgrēki ne tikai apdraud dabu, bet arī ietekmē meža ekosistēmu stabilitāti. Dažāda veida ugunsgrēki var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus un izmaksas. Meža ugunsgrēku radītie finansiālie zaudējumi 2023. gadā bija vidēji 1,19 miljoni eiro, ko var uzskatīt par pietiekami saprātīgu, ņemot vērā skartās teritorijas, kā paziņoja Federālā vides aģentūra.

Meža ugunsgrēku reģionālais sadalījums liecina par pārsteidzošiem modeļiem. Piemēram, visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Brandenburgā, bet skarti arī Saksija un Lejassaksija. Jo īpaši Jūterbogas reģionā, bijušajā militāro mācību apgabalā, tika nodedzināta vairāk nekā puse Vācijas teritorijas. Tomēr cēloņi bieži vien ir neskaidri, jo 51% meža ugunsgrēku 2023. gadā netika identificēts konkrēts cēlonis. Aptuveni 40% gadījumu ir izraisījusi cilvēka darbība, īpaši neuzmanīga rīcība.

Pievērsiet uzmanību briesmām

Meža ugunsgrēku sezona pēdējos gados ir ievērojami pagarinājusies un tagad ilgst no maija līdz rudenim. Tāpēc ir svarīgi nopietni uztvert briesmas. Meža stāvoklim ir tieša ietekme uz meža ugunsgrēku risku. Īpaši neaizsargāti ir jauni, atklāti skujkoku meži ar blīvu pamežu. Lai, cerams, to novērstu, eksperti iesaka skujkoku monokultūras pārveidot par jauktas ražas mežiem ar lielu cietkoksnes īpatsvaru. Tam varētu būt ne tikai preventīvs efekts, bet arī veicināt meža ekosistēmu stabilitāti, kā liecina Federālās Pārtikas un lauksaimniecības ministrijas statistika.

Rezumējot, var redzēt, ka, lai gan problēmas meža ugunsgrēku pārvarēšanā joprojām pastāv, ugunsgrēku skaita samazināšanās Vācijā ir pozitīva zīme. Atliek cerēt, ka nākamie gadi būs svētīti ar stabilu un atbildīgu mūsu mežu apsaimniekošanu.